Menu

Rainis grib iet uz mežu sēņot, bet nevar atrast gumijas zābakus.
Aspazija tos atrod, taču zābaki izrādās cauri.
Rainis vaimanā par grūto dzīvi un caurajiem zābakiem.

Iet sēņot, paņemot līdzi pasta kastītes vāku, kuru šis nofenderējis vēl Šveicē dzīvodams.
Pa ceļam šis redz, ka garām Poršā aizbrauc Pēteris Stučka.
Rainim skauž, ka seno dienu draugs tik laimīgs palicies. Bet pašam Rainim zābaki cauri...

Rainis ir pilnīgs idiots sēņu jomā, lasa visas pēc kārtas.
Galvenokārt neēdamās.
Tādējādi grozs ātri pilns.

Rainis piekusis apsēžas uz celma nosnausties.
Pamodies uzliek uz ceļiem pasta kastītes vāku, tam virsū papīra lapas un raksta dzejoļus.
Raksta nedēļām ilgi - sanāk vesels jauns dzejoļu krājums.
Taču Rainis, lai nenomirtu badā, ēdis salasītās sēnes.

Tagad šamais jūt pēdējo stundiņu tuvojamies.
Tāpēc jāskrien mājās, lai vismaz Iniņai (Aspazijai) jaunie dzejoļi paliek. Taču pa ceļam Raini notriec garām braucošs Poršs, kurā sēž Pēteris Stučka... Dzejoļi iet zudumā, jo Stučka salasītās Raiņa papīra lapas izmanto, lai šņauktu kokaīnu. Raiņa līķi šis noslēpj mežā.
Kad atklājas, ka pazudis Rainis un jāorganizē bēres, Latvijas valdība slepeni izzog no Mauzoleja Ļeņinu un apglabā viņu kā Raini, bet Mauzolejā atstāj Ļeņina dubultnieka līķi.

Kapelmeistars Ēzelis