Menu



Librets lugai: dzejnieka nedienas - Lyleyus Pympeyus
Traģēdija divos cēlienos (katrā cēlienā pa pustraģēdijai)

Darbojas:
GUNTARS, talantīgs un tautā atzīts dzejnieks;
MOIŠE, arī dzejnieks, taču ne tik talantīgs un galīgi neatzīts. Viņam skauž Guntara panākumi, tāpēc viņš nepārtraukti ņirgājas par Guntaru. Visus viņa izlēcienus Guntars līdz šim laidis gar ausīm, kaut arī iekšēji viņam bijis sāpīgi. Tomēr pēc pēdējiem Moišes izteikumiem, Guntars, ar nolūku pacelt degradētā elementa morāles standartus, devis Moišem draudzīgu padomu izēst ateju ;
SINTIJA, Guntara sieva;
WC, Guntara tualete, kurā nesen veikt Eiroremonts;
EIROREMONTS: Remonts, kas nesen veikts Guntara tualetē;
LIELIUS PIMPIUS, šīs lugas autors;
BRITNIJA SPĪRSA, dziedātāja
KORIS: ALEX, GUNĀRS, LOLITA un BRĀĻI NO LIEPĀJAS, Guntara draugi.
MOSSAD: Izraēlas drošības dienesta darbinieki

1.CĒLIENS

Uz skatuves Guntars ar sakrustotām kājām pieliecies, lai palīdzētu Sintijai piecelties. Sintijai kājās baltas čības, bet tas šoreiz nav svarīgi. Svarīgi arī nav, kāpēc Sintija guļ. Guļ viņa tāpēc, ka apsēsties nevar, jo no visu sēdētāju svētvietas WC dzirdami eļļas sprakšķi, burbuļošana, jūtami smaržīgi garaiņi, šķind trauki. Nedaudz vēlāk dzirdama skaļa šmakstināšana un atraugāšanās.

GUNTARS: Te sūdzībām nav pamata
Bet izpratni vaj'g dot
Var piedot caureja
Un atraugas var gremdēt
Bet žēlastību sniedz tik klozetpods

Ja iesaku izēst ateju
Tad zinu, to ko daru
Man pieredze šai gadījumā liela
Ir slikti, ja kāds lops uz ielas
Mēdz nomest lieko svaru
SINTIJA: Ak, Guntar!
Man jau feces krājas
Virs manas
Epilētās kājas!
KORIS: Twenty five, twenty five
Divdesmit pieci
Ja man kāds izēd ateju
Es dodu viņam pieci
GUNTARS: Es tiešām negribu žēloties
Bet ko lai tagad daru?
Ja pierijies Moiše
Tur durvis ciet
Ar visu savu svaru

Kā palīdzu es Sintijai
Ar sakrustotām kājām?
Ja rīma negausīgs
Jau trešo dienu
Jūtas atejā kā mājās
KORIS: Twenty five, twenty five
Divdesmit pieci
Tu, Moiše, beidz ēst ateju
Šo nirvānu mierā lieci
MOIŠE: Pods apēsts dienā pirmajā
Tad bačoks un tad flīzes
Vēl apmetums vien atlicies
Un spuldzīte virs grīdas

Tad laidīšu jūs abus iekšā
Ar vibrējošām bikšu priekšām
GUNTARS: Kur liekos lai nelaimīgais dzejnieks es
Ar brūnu bikšu staru
Tiek apēsts pods
Zūd skalojamā kaste
Viss atejā tiek rīts ar sparu

Tiek flīzes tā kā čipsi grauztas
Un tualetes papīrs zelēts
No trīsdienu spiediena
Pūslis mans
Ir kļuvis krāsā pelēks
SINTIJA: Ak, Guntar, mīļais!
Pūslis jau man plīst
No tā,
Cik ļoti gribas mīzt!
KORIS: Twenty five, twenty five
Divdesmit pieci
To maitu nosist varētu
Bet, ej nu klāt tam tieci
MOIŠE: Nu vienreiz esmu pierijies
Vien durvis reku virās
Tās mājās apēdīšu es
Lai tiek šie bārstīt spiras

Moiše iznāk no atejas, stiepdams durvis. Tikko Moiše ir prom, WC iebrūk Guntars ar Sintiju, nolaistām biksēm, taču attopas, ka nav kur apsēsties.

GUNTARS: Ir rīma negausīgais prom
Bet WC izēsts taču
Kā pēcpusi lai uz poda lieku
Kad apēsts tas
Ak, pažēlojiet Raču!
WC: Es lāga tualete, kas nesen bij tik glīta
Līdz kailām sienām esmu aplaupīta
Ko Guntaram es varu dot?
Man būs vien jāiet ubagot

WC paņem ubaga spieķi un pazūd aiz kulisēm. Guntars un Sintija pat nemēģina to atturēt, jo šņukst un WC ardievas pat neievēro.

EIROREMONTS: Es, Eiroremonts
Nesen veikts
Es beigts.

Eiroremonts saļimst. Priekškars.

2.CĒLIENS

Pa ielu cilpo Lielius Pimpius. Redzams, ka viņam ir pacilāts garastāvoklis, viņš svilpo un lēkā.

Lielius Pimpius: Šī luga manim prieku dos
Un lielu kušķi naudas
Par honorāru iešu kost
Kam sekos citas baudas

Parādās Moiše un nāk klāt Lielium Pimpium

Moiše: Tas darbs tavs tīrā neslava
Un dubļos min tā [CENSORED] tautu
Jo ortodoksāls esmu es
Bet tu vēl rīko rautu!
Lielius Pimpius: Te patiesība tēlota
Lai kā tev nepatiktu
Kaut esi [CENSORED]
Bet taisnība
Tā runā tev par sliktu

Kaut aizrītos tava nācija-
Tev nespīd kompensācija!
Moiše: Ak, nebūsi tu dirsālīdējs?
Tu, sasodītais [CENSORED] nīdēj!
Hei, mossad! Grābiet viņu cieti!
Un pakariet tepat uz vietas!

Izskrien Mossad darbinieki, taupības dēļ tērpušies nacistu uniformās, sagrābj Lieliusu Pimpiusu un pakar.


Tehnisku iemeslu dēļ Lielius Pimpius nebija spējīgs pabeigt šo libretu, tāpēc libretu pabeidza Moiše.


Moiše: Tāds liktenis piemeklēs indivīdus
Kas uzdrošināsies aizskart vēl [CENSORED]!
Mossad: Kam savu tautu aizskarošos vārdos sauc?
Tu, ute, atļaujies par daudz!
Pie sienas viņu, veči, liekam
Un līdzīgu to taisām sietam!

Mossad pieliek Moiši pie sienas, piecas minūtes dārd automātu kārta, Moiše saļimst


Tehnisku iemeslu dēļ Moiše nebija spējīgs pabeigt šo libretu, tāpēc libretu pabeidza Guntars.


Guntars: Man vienalga, kas ir
Birdināt man vajag spiras
Lai veiktu šito darbu grūto
Man spiru vajag dabūt skūto

Parādās Britnija Spīrsa, paklūp un uzkrīt virsū Guntaram. Guntars lauž sprandu, bet Britnija sāk dziedāt: "Ooooops, I did it again...". Šajā brīdī viņas dziedāšanu neiztur skatītāji un mirst ar sirdstrieku. Priekškars.

BEIGAS.


VISA ŠĪ STĀSTA BACKGROUNDS

------- Forwarded message follows -------

>Reply-To: <guntars@micrec.lv>
>From: "Guntars" <guntars@micrec.lv>
>To: "Lyleyus Pympeyus"
>Subject: RE: Reaals dzej0lis
>Date: Mon, 2 Oct 2000 11:52:59 +0300
>
>Izeed ateju!
>
>-----Original Message-----
>From: Lyleyus Pympeyus
>Sent: Saturday, September 30, 2000 10:07 AM
>To: guntars@micrec.lv
>Subject: Reaals dzej0lis
>
>
>Cieniijamais dzejniek!
>
>Saaku saprast, ka juusu dzejolji ir jenotu izkaarniijumi saliidzinot ar sho
>jauko dziesminju:
>
>Par to mees uzdziedaasim (rupjaas vietas aizstaasim ar burtu "x"):
>
>Riiga xx xxxxxxxxxxxx
>xxx xxxxxxxxxx
>xxxxxxxxx
>xxxxx upee xxxxxx xxx
>xxxxxxxxx
>xxxxxxxx
>xxxxxxxxx
>maize.
>
>Laba dziesma, va` ne?
>Ar liekuljotu cienju,
>Lyleyus Pympeyus, gruupijs